Jaunumi*

Eiropas kopienu tiesa neredz pamatu atklāt informāciju par Eiropas parlamenta deputātu kompensāciju izlietojumu

The General Court considers that the first of [..] cumulative conditions (the need for the data to be transferred) is not met in the present case. The applicants have failed to show how the transfer of personal data at issue is necessary to ensure an adequate review of the expenditure incurred by MEPs to fulfil their mandate, in particular to remedy the alleged inadequacies of existing mechanisms for the review of that expenditure. Similarly, the wish to institute public debate cannot suffice to show the need for the transfer of personal data, since such an argument is connected solely with the purpose of the request for access to the documents. Finally, the applicants have failed to demonstrate that that transfer is appropriate and proportionate to the objective pursued. The Court points out that, in any event, by their arguments, the applicants are not so much seeking again to challenge the legality of the contested decisions but are, in essence, denouncing shortcomings in and the ineffectiveness of existing review mechanisms. It is not for the Court to assess that point in the context of proceedings brought before it.

Kāpēc iecere publiskot valsts uzņēmumu darbinieku ikmēneša atalgojumu nav atbalstāma? (Andris Grafs, BICG)

Šis arguments ir aktuāls un apspriests nu jau 10 gadu garumā. Bez risinājuma:

Treškārt, valsts uzņēmumi nav ministrijas, kuru budžetu veido valsts budžeta līdzekļi. Liela daļa valsts uzņēmumu veic komercdarbību, tirgus konkurences apstākļos sniedzot pakalpojumus klientiem. Daļa, protams, izpilda deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, par to saņemot budžeta finansējumu. Tomēr daudzi nesaņem ne centa no valsts budžeta naudas savas darbības nodrošināšanai. Šie uzņēmumi atbilstoši starptautiskajai praksei un Komerclikumam ir noteikuši informāciju par uzņēmuma darbiniekiem un viņu atalgojumu kā komercnoslēpumu (jo informācija par darbinieku atalgojumu atbilst komercnoslēpuma pazīmēm, tas arī starptautiskajā praksē ir viens no komercnoslēpuma objektiem), un uzņēmumiem ir tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību.

Deputāti norāda uz personu datu aizsardzības regulējuma neskaidrību amatpersonu atalgojuma publiskošanā
Rīga, 6.marts, LETA. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāti šodien norādīja uz neskaidrību, kādā veidā personu datu aizsardzības regulējums attiecas uz Saeimā atbalstītajiem priekšlikumiem par valsts amatpersonu atalgojuma publiskošanu.

Komisijas deputāts, Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka viņam un kolēģiem ir jautājums, kurā situācija ir iespējams pateikt, ka iedzīvotāju ienākumiem pastāv datu aizsardzības ierobežojumi.

Viņš skaidroja, ka politiķi balso par amatpersonu atalgojuma publiskošanu, lai neparādītos sliktā gaismā medijos un nesaņemtu pārmetumus, ka kaut ko vēlas slēpt. Skaidrs, ka deputātu atalgojums ir jāpublisko, taču nav precīzs regulējums attiecībā uz skolotāju un medicīnas darbinieku atalgojumu, norādīja Brigmanis.

Datu valsts inspekcijas (DVI) pārstāvis Lauris Linabergs sacīja, ka atbildes, kā rīkoties, var meklēt esošajā regulējumā. Arī DVI nav pret atklātību, taču ir pret šo datu izmantošanu ārpus to publiskošanas mērķa. Iestāde neatbalsta to, ka šo informāciju varētu izmantot, lai atstātu negatīvu ietekmi uz institūciju, kuras darbinieku atalgojums tiek publiskots.

Deputāte Lolita Čigāne (Par!/V) norādīja, ka DVI pārstāvja paustajā trūkst konkrētības un ka jautājumā par amatpersonu atalgojuma publiskošanu ir "viens viedoklis pret otru". Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) vērsa uzmanību, ka par mērķi jau ir skaidrība - tā ir informācijas atklātība jeb pieejamība sabiedrībai.

Brigmanis no savas puses taujāja Linabergam, vai pašvaldību bažas par Saeimā pieņemto regulējumu ir pamatotas. DVI pārstāvis norādīja, ka bažas ir pamatotas. Čigāne vērsa uzmanību, ka iestādei sava pozīcija šajā jautājumā būtu sīkāk jāpamato.

Linabergs skaidroja, ka mērķis par informācijas atklātību tiekot sasniegts jau ar amatpersonu deklarāciju publiskošanu. Datu valsts inspekcijas pārstāvis pauda, ka neredz pamatojumu, kāpēc nepieciešama detalizētākā ziņu publiskošana. Viņš uzsvēra, ka Saeima nav veikusi šādas normas samērīguma izvērtējumu.

Līdzīgi Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Kristīne Kinča norādīja, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma publiskošana var būt pretrunā ar Eiropas Savienības regulu par datu aizsardzību. Attiecīgās regulas nosacījumi būs jāsāk piemērot šogad maijā. LPS pārstāve aicināja komisijā izvērtēt likumprojektu, kas paredz paplašināt cilvēku loku, uz kuriem attieksies atalgojuma publiskošana. Kinča akcentēja, ka arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbiniekiem ir cilvēktiesības, kuras pašreizējais likumprojekts pārmērīgi ierobežo.

Pēc sēdes taujāts, vai DVI sniegtā informācija sniedza skaidrību, kā jārīkojas šajā jautājumā, Brigmanis atbildēja, ka nē. Ņemot vērā, ka datu aizsardzības regulējums šajā jautājumā nav precīzs un nenosaka, kuras algas ir un kuras nav publiskojamas, tad, lemjot par šo jautājumu, noteicošs ir subjektīvais faktors, atzina politiķis. Reizē viņš norādīja uz DVI likto akcentu, ka svarīgi kādā formā šī publiskošana notiek.

Komisijas šodienas sēde bija veltīta personu datu aizsardzībai un tās aktualitātēm.

Kā ziņots, Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi vairākus Inta Dāldera (V/Par!) priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.

Publicēta: 06.03.2018 15:28
Ainārs Leijējs, LETA

Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju? Valsts kontroles 2017. gada 9. jūnija ziņojums, kurā secināts:

Veicot revīzijas, jau ilgstoši esam novērojuši, ka valsts pārvaldes iestādes savā starpā pietiekami nesadarbojas, un esam snieguši ieteikumus iestādēm apmainīties ar datiem elektroniski. Tomēr joprojām ir iestādes, kas izvēlas vieglāko ceļu — pieprasa iedzīvotājam iesniegt vienā iestādē otras iestādes izsniegtas izziņas. Iedzīvotājs kā «kurjers» to arī dara — tā vietā, lai viena informācijas sistēma sazinātos ar otru un iegūtu nepieciešamo informāciju lēmuma pieņemšanai. Galvenās grūtības datu apmaiņas izveidei starp iestādēm meklējamas nevis tehniskajās iespējās, bet gan iestāžu nepietiekamā motivācijā sniegt savā rīcībā esošos datus pārējām iestādēm.

Prezidents nodod Saeimai otrreizējai caurlūkošanai divus likumus

Vai jauna kārtība amatpersonu algu publicēšanai Saeima ceturtdien, 16.novembrī, otrreizējā caurlūkošanā pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas deleģē valdībai tiesības noteikt, cik plaša informācija par iestāžu amatpersonu un darbinieku algām būs jāpublisko. Atzīšu - argumenti ir tik pat veci kā mani, savulaik, kad pieņēma grozījumus VPIL. Toreiz tie nebija izsvēršanas vērti. Samērīgums un daudz mazākā apmērā, bet nu jau neizbēgami —
(jaunā) datu aizsardzības regula.

Ko nozīmē atklātība? Pēc tam, kad TV raidījums De Facto, izpētījis publiski pieejamās amatpersonu deklarācijas, secināja - daudzās no tām iekļautas ziņas, kas varētu un kurām būtu jāpiesaista VID uzmanība, kā arī personu tiešās vadības un iekšējās kontroles sistēmu uzmanību. VID, arī Finanšu policijas, vadība sola rīcību.


Arhīvs

2015

2014

2013

2012

2011

2010

2009

2008

*Ziņu trūkums vai neregularitāte šai lapā nenozīmē to neesamību, bet ir cieši saistīta ar šīs lapas veidotāju maizes darba režīmu un ražīgumu

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License